Mājokļa siltināšana un renovācija ir aktuāls jautājums teju ikvienam iedzīvotājam, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Pēdējais gads iezīmējies ar energoresursu cenu pieaugumu, kas palielināja arī interesi par māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Pagājušā gada nogalē Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzsāka jaunu valsts atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, kurā tiek iesniegti projekti un māju atjaunošanas process tuvākajos mēnešos tiks uzsākts. Vienlaikus šogad noslēdzas iepriekšējā ES fondu perioda programma, kurā kopumā ar ALTUM atbalstu tiek renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas, granta veidā no ALTUM piesaistot 157.1 miljonu eiro. "Ēku siltināšana un renovācija nes daudz ieguvumu, sākot ar pievilcīgu un komfortablu dzīves vidi līdz par būtiskam finansiālam ieguvumam. To lieliski apliecina renovāciju jau pabeigušo daudzdzīvokļu māju pieredze. Ar ALTUM atbalstu renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas, kas palīdz uzlabot dzīves apstākļus vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju visā Latvijā. Aicinu izmantot jaunās programmas sniegtās iespējas un pieteikt sava mājokļa renovāciju," uzsver ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Apkopojot datus par mājām, kas tiek atjaunotas ar ALTUM līdzfinansējumu no ES fondu resursiem, ALTUM izveidojis apskatu par desmit energoefektīvākajām ēkām Latvijā. TOP peci māju piemēri sarindoti secībā pēc lielākā ietaupījuma pret sākotnējo patēriņu un izmaksu ietaupījuma uz katru kvadrātmetru.

TOP 5 energoefektīvākās ēkas Latvijā:

1. Ietaupījums 83% - māja Siguldā, Lakstīgalas ielā 3, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Renovācijas ietvaros veikti dažādi atjaunošanas darbi, tostarp pagraba pārseguma siltināšana, logu un pagraba durvju nomaiņa, bēniņu pārseguma siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma un siltummezgls, kā arī izbūvēta zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 181.5 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 31.55 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījumu veido 8.9 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

2. Ietaupījums 83% - ēka Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 24. Māja pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1979.gadā. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, jumta siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, caurbrauktuves siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma un siltummezgls, izbūvēta zibensaizsardzība. Sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 165 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 27.59 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums ir 8.2 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

3. Ietaupījums 72% - ēka Liepājā, E.Veidenbauma ielā 2A, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Veiktie darbi: siltināts pagraba pārsegums, nomainīti logi un ārdurvis, siltināts jumts, fasāde, cokols un caurbrauktuve, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma un siltummezgls, izbūvēta arī zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bija 118.21 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 32.54 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 3.9 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

4. Ietaupījums 71% - ēka Talsos, Bētiņu ielā 4. Ēka pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1982.gadā. Renovācijas laikā veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, bēniņu pārseguma, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēmas un siltummezgls, kā arī aukstā un karstā ūdensapgādes sistēma. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 169.3 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 49.55 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 6.2 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

5. Ietaupījums 71% - māja Siguldā, Institūta ielā 10. Ēka pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1979.gadā. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis, siltināti bēniņu pārsegums, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures, aukstā un karstā ūdens sistēmas, ierīgkota zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 159 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 45.63 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 5.8 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, kas noslēdzās šogad, kopumā tiek atjaunotas 623 ēkas. Visvairāk jeb 49,8% projekti realizēti Rīgā un Pierīgā, no kuriem Rīgā - 15,3%. Otrajā vietā ierindojas Kurzeme ar 20,9%, savukārt trešajā vietā ir Vidzeme - 17%. Ievērojami zemāka interese bijusi Zemgalē - 8,7%, kā arī Latgalē - 3,7%.